Pilsētu atkarība no auto. Kā to risināt?

September 20, 2022

Dalīties

Vai esi dzirdējis par “automašīnu atkarību”? Ja dzirdi to pirmo reizi, tad šāda terminoloģija var šķist nedaudz pārsteidzoša, bet tā ir mūsdienu pilsētu realitāte. Tās ir kļuvušas atkarīgas no auto.

Gadu desmitiem ilgi pilsētas ir mainītas, pielāgojot tās auto vajadzībām. Infrastruktūra bieži vien apgrūtina ceļa veikšanu citos veidos – platas, grūti šķērsojamas ielas un tilti, kas nav ērti kājāmgājējiem vai riteņbraucējiem. Un pilsēta kļūst atkarīga…. No auto.

Automašīna, iespējams, ir veiksmīgākais patēriņa produkts pasaules vēsturē. Jau ļoti ilgi personīgie auto ir bijuši neatkarības, sabiedriskā stāvokļa un brīvības simbols, kas ir ērti pieejams. Turklāt auto ļauj tā vadītājam ātri un patstāvīgi mērot lielus un mazus attālumus gan pilsētās, gan ārpus tām. Automašīnu pārdošanas apjomi ar katru desmitgadi visā pasaulē palielinās. Saskaņā ar “Bloomberg NEF” aplēsēm šī tendence 2036. gadā sasniegs maksimumu, kad pasaulē būs nedaudz vairāk nekā 1,5 miljardi automobiļu, tostarp vairāk nekā 250 miljoni tikai Eiropas Savienībā (ES) vien. 

Latvijā pēdējo desmit gadu laikā automašīnu skaits uz 1000 iedzīvotājiem palielinājies no 299 līdz 369 automašīnām. Lietuva un Igaunija ir tuvāk ES vidējam automašīnu skaitam uz vienu iedzīvotāju, attiecīgi 560 un 608 automašīnas, liecina “Eurostat” dati, piemēram, par 2020. gadu. Tāpēc nav nekāds pārsteigums, ka pēdējos aptuveni simts gadus pilsētas ir projektētas un attīstītas tā, lai tās būtu pielāgotas autotransportam, citus braucamrīkus un gājējus atstājot otrajā plānā. Pilsētu atkarība no automašīnām ir viena no lielākajām problēmām, ar ko saskaras ikviena pilsēta – gan mazās pilsētas, gan metropoles.

Mazāk vietas un laika, vairāk tēriņu un piesārņojuma

Parīzē tikai neliela daļa cilvēku izmanto automašīnas, bet katram transportlīdzeklim ir atvēlēts vairāk nekā 100 m2, kas veido 80 % no pilsētas platības. Berlīnē katru gadu automobiļu infrastruktūrai tiek iztērēti 4,2 miljardi eiro. Tas ir 270 eiro mēnesī uz vienu automašīnu, un Berlīnes iedzīvotājiem līdz ar to paliek mazāk naudas citiem tēriņiem. Taču ar to viss nebeidzas – ceļu satiksmes negadījumi ir viens no lielākajiem nāves cēloņiem pasaulē, un autotransports rada vairāk nekā 20 % no pasaules CO2 emisijām.

Kāda ir alternatīva automašīnu pārpilnībai? Vai tāda vispār ir?

Skatoties uz procesiem Eiropā, mēs redzam, ka ir pieejamas alternatīvas. Amsterdama un Kopenhāgena jau gadiem ilgi ir bijušas līderes šajā jomā, un šobrīd abu pilsētu centros velosipēdi veido vairāk nekā 50 % no visiem braucieniem. Nīderlandē vairāk nekā 2 miljoni cilvēku dzīvo “woonerfs” jeb dzīvojamajās ielās, kur cilvēku vajadzības ir svarīgākas par autovadītāju un viņu transportlīdzekļu vajadzībām. Līdz ar to Amsterdama tiek uzskatīta par Eiropas pilsētu, kas kājāmgājējiem un riteņbraucējiem ir vispiemērotākā.

Atteikšanās no automašīnām sāk kļūt populāra arī citās Eiropas lielākajās pilsētās. Parīzē ir izstrādāts 15 minūšu pilsētas plāns, kura mērķis ir izveidot pašpietiekamas kopienas, kur viss nepieciešamais atrodas 15 minūšu gājiena vai brauciena ar velosipēdu attālumā. Savukārt Londonas mērs Sadiks Khans ir ierosinājis paplašināt īpaši zemo emisiju zonu (Ultra Low Emission Zone), lai tā aptvertu visu pilsētu. 

Pilsētām jāpielāgo sava transporta infrastruktūra

Lielākajā daļā pilsētu joprojām aptuveni puse braucienu tiek veikti ar personīgajām automašīnām. Paredzams, ka tuvāko piecu gadu laikā šis skaits samazināsies par aptuveni ceturtdaļu, bet, lai tas notiktu, pilsētām ir jānodrošina infrastruktūra, kas ļautu citiem transporta veidiem nodrošināt lielāku braucienu daļu. Citi transporta veidi būtu, piemēram, velosipēdi, e-riteņi, skrejriteņi, kā arī koplietošanas mobilitātes iespējas, piemēram, kopbraukšanas un automašīnu koplietošanas pakalpojumi – daudz pieejamākas alternatīvas gandrīz visiem galamērķiem.

Skrejriteņiem un divriteņiem nepieciešami veloceliņi un velojoslas, kā arī novietnes, savukārt, lai ērti izmantotu kopbraukšanas un autokoplietošanas pakalpojumus, ir jābūt pieejamām bezmaksas autostāvvietām. Pilsētas varētu atbalstīt pašreizējo automašīnu stāvvietu pārveidošanu par mikromobilitātes rīkiem un koplietošanas transportlīdzekļiem piemērotām un paredzētām stāvvietām. Tādējādi mudinot cilvēkus atteikties no personīgajām automašīnām un aicināt to vietā izmantot divriteņus, skrejriteņus un citus rīkus, kā arī koplietošanas transportlīdzekļus, kas pilsētā aizņem ievērojami mazāk vietas. Arī regulējot šos procesus, nepieciešams atrast pareizu līdzsvaru starp vides radīšanu, kurā šos alternatīvos transporta veidus var izmantot droši, un pieejamības saglabāšanu. Nezaudējot tirgus konkurenci, kas veicina inovācijas un samazina transporta izmaksas!

Pilsētas, kas pielāgotas cilvēkiem, ne auto

Visa pieejamā informācija liecina, ka Eiropas lielāko pilsētu iedzīvotāji ir gatavi atteikties no personīgajiem automobiļiem, ja labākas alternatīvas un tām atbilstošā infrastruktūra ir ērti pieejama. Mēs sadarbojāmies ar Norvēģijas Transporta ekonomikas institūtu (TØI) un veicām pētījumu, kura laikā desmit Eiropas pilsētās mēs mudinājām “Bolt” klientus īsāku, līdz 3km, kopbraukšanas braucienu vietā izvēlēties braucienus ar skrejriteni. Pētījums parādīja, ka, lietotnē saņemot pamudinājumu, līdz pat 60 % lietotāju īsāku braucienu veikšanai izvēlējās skrejriteņus kopbraukšanas vietā. Un tas nozīmē mazāk automašīnu uz ceļiem un zemākas CO2 emisijas. 

Pilsētas visā pasaulē jau gadu desmitiem ir veidotas automašīnām, nevis cilvēkiem, kas tajās dzīvo. Automašīnu samazināšana uz ielām pat par 25 % radītu videi draudzīgākas pilsētu teritorijas, kas nodrošinātu labāku dzīves pieredzi cilvēkiem, kuri tajās dzīvo. Mazāk negadījumu, mazāk laika sastrēgumos, mazāk emisiju.  Un tīrāks gaiss! 

Cilvēki pilsētās ir gatavi – tagad ir pienācis laiks pilsētu vadībām optimizēt procesus priekš cilvēkiem, nevis automašīnām. Vai Tu esi gatavs jau šodien izmantot labākas alternatīvas personīgajam auto? Mikromobilitāte ir lielisks risinājums gadījumiem, kad ātri jānokļūst galamērķī, kas nav īpaši tālu. Izvēlies skrejriteni, lai darbā nokļūtu gan ātri, gan ilgtspējīgi. Bet, ja nepieciešams nokļūt attālākā galamērķī, tad izvēlies kopbraukšanas auto.

Ar “Bolt” vari pārvietoties ātri, ērti un izdevīgi jebkurā situācijā – un personīgo auto klapatas aizmirst ātri vien. Lejupielādē “Bolt” lietotni, rezervē skrejriteni vai pasūti braucienu un dodies ceļā dažu minūšu laikā. Ērti, vienkārši un izdevīgi gan Tev, gan pilsētai!

Dalīties

Pēdējie ieraksti